Pascal

Pascal (angļu: Pascal) ir augsta līmeņa programmēšanas valoda. Viena no visvairāk pazīstamajām programmēšanas valodām. To ļoti bieži pielieto programmējot, un tā ir bāze, pamats daudzām citām programmēšanas valodām Valodu izdomāja Niklauss Virts 1968.—1969. gadā.

Pascal tika izveidota kā valoda, ar kuru varētu mācīties programmēt (kaut gan, pēc Virta vārdiem, valodu nevar uzskatīt tikai kā mācību valodu, jo valoda, uz kuras nav iespējams uzrakstīt nevienu derīgu programmu, nevar tikt izmantota, lai mācītos programmēt). Valodas nosaukums ir dots slavena franču matemātiķa, fiziķa, literatora un filozofa Blēza Paskāla vārdā.

Pascal kompilators bija uzrakstīts pašā Pascal valodā.

Turbo Pascal ir vairāk kā 60 rezervētu vārdu, kuri lietojami tikai tiem paredzētajā nolūkā. Tie ir: absolute, begin, constructor, do, external, function, in, label, not, packed, public, shl, to, uses, with, and, break, continue, downto, far, goto, inline, mod, object, private, record, shr, type, var, xor, array, case, destructor, else, file, if, interface, near, of, procedure, repeat, string, unit, virtual, assembler, const, div, end, for, implementation, interrupt, nil, or, program, set, then, until, while.

Programmēšanas valodu veido 3 pamatsastāvdaļas:

alfabēts - kādas valodas pierakstam izmantojamu un zināmā secībā sakārtotu rakstzīmju kopums;

sintakse - noteikumi, kas nosaka konkrētā programmēšanas valodā pieļaujamās konstrukcijas, rakstzīmju izvietojumu programmā, kā arī izveidoto konstrukciju formu, bet nenosaka to saturu;

semantika - atbilstība starp valodas elementiem (vai to konstrukcijām) un to jēdzienisko nozīmi.

Pascal valodas sastāvdaļas

Programmām ir noteikts pieraksts. Vispārīgā gadījumā programma Pascal sastāv no divām lielām daļām - definīciju daļas jeb apraksta daļas un programmas galvenā bloka jeb operatoru daļas, un to pieraksta šādi:

 PROGRAM <programmas nosaukums>;

     <definīcijas daļa jeb apraksta daļa>;

 BEGIN

     <programmas galvenais bloks jeb operatoru daļa>;

 END.

Programmas nosaukumu veido no latīņu alfabēta burtiem un cipariem, bet pirmajam simbolam noteikti jābūt burtam. Piemēram, TestuRezultats, s25a, programma1 utt.

Aprakstu daļā datoram tiek sniegta informācija par programmā izmantotajām iezīmēm, konstantēm, mainīgajiem un mainīgo tipiem, kā arī par programmas funkcijām un procedūrām (TYPE, VAR, CONST, LABEL utt.).

Sintakse un valodas konstrukcijas

Pascal būtībā ir procedūru valoda, kura ietver sevī daudzas struktūras un konstrukcijas ar rezervētiem vārdiem, piemēram, if, then, else, while, for, u.c. Tomēr Pascal satur arī daudz iespēju informācijas un abstrakciju strukturēšanai, kuru nav Algol-60 programmēšanas valodā, piemēram, tipu, ierakstu, rādītāju, sarakstu un mainīgo.

Hello world

Jebkura programma Pascal valodā sākas no rezervēta vārda Program, aiz kura seko programmas nosaukums. Aiz nosaukuma liek semikolu. Pascal valodā bloks tiek norobežots ar vārdiem begin un end. Operatorus atdala ar semikolu, bet programmas beigās ir punkts. Pascal ir jutīgs uz simbolu reģistru.

Tādā veidā, pati vienkāršākā programma Pascal valodā varētu izskatīties šādi:

 begin

 end.

Programma neizpilda nekādas darbības un satur tikai tukšu operatoru bloku.

Programmas piemērs, kura izvada uz ekrāna teksta rindu «Hello, World!»:

 Program HelloWorld(output);

 begin

   writeLn('Hello, World!');  { rindas ievades operators }

 end.

Video pamaciba: