Definīcija

Datorprogrammēšana jeb, biežāk lietotais nosaukums, programmēšana ir datorprogrammas izveides process. Tas ietver datorprogrammas pirmkoda projektēšanu, rakstīšanu, atkļūdošanu, testēšanu un uzturēšanu. Šis pirmkods tiek rakstīts kādā programmēšanas valodā. Programmēšanas nolūks ir izveidot lietojamu programmu, kas atbilst iecerētajai darbībai un parametriem. Šis process bieži prasa īpašas zināšanas daudzās dažādās jomās, piemēram, programmas pielietošanas sfēru, specializētus algoritmus un formālo loģiku.

Cilvēkus, kas veic programmēšanas darbus, sauc par programmētājiem.

Mūsdienās programmēšanā izmanto īpašas programmu izstrādes vides, kurās parasti ir ietverts teksta redaktors pirmkoda ievadīšanai un labošanai, lietotāja saskarnes un attēlu redaktors, atkļūdotājs kļūdu atrašanai un novēršanai, kompilators pirmkoda pārkodēšanai izpildāmā mašīnkodā un citi moduļi.