Programmēšanas vēsture
Programmēšanas valodu attīstība ir cieši saistīta ar
šodienas datoros izmantoto fizisko un elektronisko procesu attīstību.
Par pirmās datoriem līdzīgās mašīnas autoru tiek
uzskatīts Čārlzs Bebidžs, kuram Ad Lavleisa sarakstīja vairākas
programmas šīs mašīnas asamblervalodas analogā.
1940. gados tika radīti pirmie mūsdienīgie, elektriskie
datori. Sākotnēji datoru izstrādi virzīja nepieciešamība veikt sarežģītus
aprēķinus, tādus, kā šifrēšana, atšifrēšana un trajektoriju aprēķināšana
militārām vajadzībām. Tajā laikā datori bija ļoti lieli, lēni un dārgi. Pēckara
sasniegumi elektronikāļāva radīt daudz praktiskākus elektroniskos datorus.
Tajā laikā tikai Konrāds Cūze iedomājās, ka tādas programmēšanas
valodas, kādas tiek izmantotas mūsdienās, varētu atrisināt daudzas problēmas.
Sekojošie izrāvieni elektronikā (tranzistori, integrālās
shēmas) noveda pie arvien labāku un lietojamāku datoru izstrādes. Pirmā plaši
lietotā programmēšanas valoda bija Fortran, kuru izstrādāja IBM no
1954. līdz 1957. gadam. Fortrans tiek plaši izmantots vēl joprojām, 2004. gadā
tika pieņemts tā starptautiskais standarts.
No 1969. līdz 1973. gadam amerikāņu
datorzinātnieks Deniss Ričijs un kanādiešu datorzinātnieks Braiens
Kērnigans (Brian Kernighan) DEC PDP-10 datoram izstrādāja
programmēšanas valodu C. 1985. gadā tika izstrādāta valoda C++, kas
bija ar programmēšanas valodu C savietojama objektorientēta valoda. 1995.
gadā Sun Microsystems izstrādāja valodu Java. 2001. gadā Microsoft radīja
programmēšanas valodai Java līdzīgu valodu C#.
2014. gada maijā visplašāk izmantotās programmēšanas valodas
bija C un Java Nākamās populārākās programmēšanas valodas
bija Objective-C, C++ un Visual Basic. Plaši tiek
lietotas arī daudzas citas valodas, piemēram, C#, PHP, Python, JavaScript un Perl.
n
Komentāri
Ierakstīt komentāru